Peldētājiem Salaspilī jāzina, ko uzreiz nosaukt 112

Pirms iešanas ūdenī jānovērtē ne tikai tā temperatūra. Droša pelde sākas ar piemērotas vietas izvēli, laikapstākļu pārbaudi un precīzu atbildi uz jautājumu: kur es pašlaik atrodos? Nelaimes brīdī tieši šo informāciju būs nekavējoties jānosauc 112 kontaktu centra dispečeram.

Ieteikumus sagatavojis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), un tos publicējusi Salaspils novada pašvaldība. Tie attiecas gan uz peldētājiem, gan ģimenēm ar bērniem un cilvēkiem, kuri atpūšas laivās vai citos ūdens transportlīdzekļos.

Pirms peldes pārbaudi vietu no krasta

Visdrošāk ir izvēlēties oficiālu peldvietu. Ja tādas tuvumā nav, piemērotai vietai jābūt ar lēzenu krastu, stingru un pārskatāmu gultni, kā arī lēnu straumi vai stāvošu ūdeni.

Pirms iešanas ūdenī pārbaudi:

• vai peldēšanās konkrētajā vietā nav aizliegta;
• vai tuvumā nav atvaru, zemūdens šķēršļu un citu riska vietu;
• vai krastam iespējams brīvi piekļūt;
• vai tuvumā atrodas citi cilvēki;
• vai zini peldvietas adresi, nosaukumu vai koordinātas.

Nepeldi aiz bojām un nelec no laipas, tilta, tramplīna vai stāva krasta, ja gultne nav rūpīgi pārbaudīta. Zem ūdens var atrasties akmeņi, zari un citi no krasta neredzami šķēršļi.

Oficiālo peldvietu karte palīdz izvēlēties drošāku galamērķi

Plānojot atpūtu, izmanto 2026. gada oficiālo peldvietu karti. Tā palīdz laikus atrast peldvietu, nevis pieņemt lēmumu tikai pēc ierašanās pie nepazīstamas ūdenstilpes.

Saglabā telefonā izvēlētās vietas adresi vai pārbaudi koordinātas lietotnē “112 Latvija”. Lietotnē atrašanās vieta pieejama gan kartē, gan koordinātu veidā, tādēļ informāciju iespējams ātri nodot glābējiem arī tad, ja tuvumā nav ielas vai skaidri salasāmas adreses.

Stiprs vējš, negaiss un tumsa palielina risku

Pelde jāatliek, ja gaidāms pērkona negaiss vai stiprs vējš. Nakts nav piemērots laiks peldēšanai: aizpeldot tālāk no krasta, iespējams zaudēt orientēšanās spējas un vairs neatrast drošu ceļu atpakaļ.

Jāņem vērā arī pašreizējā fiziskā forma. Tas, ka iepriekšējā sezonā varēji pārpeldēt upi vai ilgi atrasties ūdenī, negarantē tādas pašas spējas šovasar. Pēc pārkaršanas ūdenī ieej lēnām, jo strauja temperatūras maiņa var izraisīt muskuļu krampjus un asinsrites traucējumus.

Peldēšanās un ūdens transportlīdzekļu vadīšana nav savienojama ar alkoholu vai citām apreibinošām vielām. Laivā, kuterī vai citā peldlīdzeklī jālieto glābšanas veste un nedrīkst pārsniegt paredzēto pasažieru skaitu.

Bērns pie ūdens jāredz nepārtraukti

Bērnu nedrīkst atstāt bez uzraudzības arī tad, ja viņš prot peldēt. Ja ūdens sniedzas dziļāk par bērna jostasvietu, pieaugušajam nepārtraukti jāuztur vizuāls kontakts un jāatrodas pietiekami tuvu, lai varētu nekavējoties palīdzēt.

Piepūšamie matrači, riņķi un uzroči ir rotaļlietas, nevis glābšanas līdzekļi. Tie var aizpeldēt no krasta vai radīt maldīgu drošības sajūtu. Dīķi, baseini un akas pie mājas jānorobežo tā, lai bērns tiem nevarētu piekļūt viens pats, bet peldošas rotaļlietas pēc peldes no piemājas baseina jāizņem.

Ja bērns sarijies daudz ūdens un parādās slikta dūša, bāla āda, galvassāpes vai paaugstināta ķermeņa temperatūra, medicīniskā palīdzība jāmeklē nekavējoties.

Nelaimē zvani 112 un vispirms palīdz no krasta

Pamanot slīkstošu cilvēku, nekavējoties zvani 112. Nosauc precīzu atrašanās vietu un apraksti orientierus krastā vai ūdenī, kas glābējiem palīdzēs atrast notikuma vietu.

Drošāk ir palīdzēt, pašam paliekot krastā. Slīkstošajam var pamest glābšanas riņķi, bumbu, tukšu plastmasas pudeli vai citu peldošu priekšmetu. Ūdenī drīkst doties tikai cilvēks ar atbilstošām peldēšanas un glābšanas prasmēm, turklāt vienīgi tad, ja tas neapdraud viņa paša dzīvību.

Pēc cilvēka izcelšanas no ūdens viņš jāsasedz, bet mediķiem jāizstāsta, vai cietušais bija pie samaņas, elpoja un kāda palīdzība tika sniegta. Neatliekamā medicīniskā palīdzība jāizsauc arī tad, ja izglābtais sākotnēji jūtas apmierinoši, jo veselības stāvoklis var pasliktināties vairākas stundas pēc notikušā.

Avots: Salaspils novada pašvaldība