Līvāni simtgadi sāk ar kopīgi stādītiem svētkiem

Autors: avtozinas.lv redakcija
Izdevējs: avtozinas.lv

Rožupes estrādē 6. jūnija vakarā Līvānu simtgades svinību cikls sākās ar koncertuzvedumu “Dzīres”, kurā satikās novada amatiermākslas kolektīvi un viesmākslinieki. Nākamajā dienā pilsētas ielās kursēja svētku vilcieniņš, Kultūras centrā tika sveikti jaunākie novada iedzīvotāji, bet Meža skvērā Goda pilsoņi ar ģimenēm stādīja rododendrus.

Līvāni pilsētas statusu ieguva 1926. gada 7. jūnijā. Simtās gadadienas pirmie notikumi bija veidoti tā, lai tajos redzama būtu ne tikai pilsētas vēsture, bet arī paaudžu līdzdalība: ģimenes, jaunieši, mākslinieki, pašvaldības pārstāvji, draudžu cilvēki un Līvānu novada Goda pilsoņi.

Svētki sākās ar skatuvi un jauniešu spēli

Svinību priekšvakarā Rožupes estrāde kļuva par pirmo lielo satikšanās vietu. Koncertuzvedums “Dzīres” iezīmēja simtgades cikla sākumu ar vietējo kolektīvu un viesmākslinieku līdzdalību, sasaistot svētku noskaņu ar Līvānu novada amatiermākslas tradīciju.

Tajā pašā vakarā pie MJIC “Kvartāls” norisinājās sportiskais pasākums “Nakts Kedās”. Pirmo reizi pasākuma vēsturē strītbola laukumā tikās Līvānu novada pašvaldības deputātu un jauniešu komandas. Spēlē ar rezultātu 20:14 uzvarēja jaunieši.

Šis notikums svētku programmā ielika neformālu, dzīvu akcentu. Deputātu un jauniešu tikšanās sporta laukumā ļāva sarunām notikt ārpus sēžu zālēm un oficiāliem formātiem, kas vietējā mērogā bieži ir tikpat nozīmīgi kā pati programma.

Simtgades dienā pilsētu rādīja no cita skatpunkta

1. jūnijā svētku norises pārcēlās uz pilsētu. Par godu Līvānu simtgadei ielās kursēja īpašs svētku vilcieniņš, kura pasažieri varēja apskatīt pilsētas ēkas, ielas un nozīmīgas vietas, vienlaikus uzzinot vairāk par to lomu Līvānu attīstībā.

Šāds maršruts simtgades dienā deva iespēju pilsētu ieraudzīt ne tikai kā ikdienas pārvietošanās telpu, bet kā vietu ar uzkrātu atmiņu. Ģimenēm ar bērniem tas bija pieejams veids, kā runāt par pilsētas vēsturi bez formālas lekcijas.

Līvānu novada Kultūras centrā notika arī Bēbīšu svētki. Šogad tika sveikti mazuļi, kas dzimuši no 2025. gada 1. jūlija līdz 2026. gada 31. maijam. Muzikālu priekšnesumu pasākumā sniedza Vineta Elksne ar meitām.

Rododendri Meža skvērā kā paliekoša dāvana

Meža skvērā turpinājās jau par tradīciju kļuvusī rododendru stādīšana. Šoreiz tajā piedalījās Līvānu novada Goda pilsoņi kopā ar savām ģimenēm, stādot rododendrus kā simtgades zīmi pilsētvidē.

Šis žests ir saprotams arī bez plašas ceremonijas: augi paliek vietā ilgāk par vienu svētku dienu. Tie kļūst par redzamu atgādinājumu par cilvēkiem, kuri devuši ieguldījumu Līvānu novada dzīvē, un par ģimenēm, kas šo piederību nodod tālāk.

Viens no dienas saturiski nozīmīgākajiem notikumiem bija diskusija “Mantojums Līvānu nākamajai simtgadei”. Tajā kopā ar Līvānu novada Goda pilsoņiem tika runāts par vērtībām, pieredzi, cilvēkiem un idejām, ko nodot nākamajām paaudzēm.

Diskusiju papildināja muzikāli priekšnesumi. Tajos piedalījās Vineta Elksne, Preiļu Purpura koris, Dainis Skutelis, Ieva Vizma Romanovska, Aleksandrs Kručiņins un Artjoms Laškovs.

Pilsētas vēsture izstādē un nākamie datumi

Pēcpusdienā pie Līvānu atbrīvošanas pieminekļa notika ekumēniskais aizlūgums par Līvānu nākotni. Dažādu kristīgo konfesiju garīdznieki, draudžu pārstāvji un novada iedzīvotāji vienojās kopīgā lūgšanā par pilsētu, tās cilvēkiem un valsts nākotni.

Pie Līvānu novada Kultūras centra svētku laikā bija apskatāma novadpētniecības materiālu izstāde “Līvāniem 100. No tirgotāju un amatnieku miesta līdz pilsētai ar novada centra statusu”. Tajā iekļautas vēsturiskas fotogrāfijas un laikrakstu publikācijas par pilsētas saimniecisko, kultūras un sabiedrisko dzīvi dažādos laikos.

Izstāde līdz 18. jūlijam skatāma Līvānu novada Centrālajā bibliotēkā. Simtgades svinību cikls turpināsies 17. un 18. jūlijā, kad paredzēti Līvānu pilsētas svētki ar kultūras, sporta, mākslas un izklaides programmu dažādām paaudzēm.

Avots: Līvānu novada pašvaldība