Eiropa izceļ Latvijas pļavu modeli: maksā par rezultātu

678 hektāros ilggadīgo zālāju Latvijā tiek izmēģināta pieeja, kurā zemes īpašnieka saņemtais atbalsts ir saistīts ar sasniegto bioloģisko daudzveidību. Dabas aizsardzības pārvaldes projekta LatViaNature pilotprogrammu “Ziedu pļavas” Eiropas Komisija iekļāvusi 2025. gada Vides īstenošanas pārskatā kā labās prakses piemēru dabas sektorā.

Programmā piedalās 65 zemes apsaimniekotāji no dažādām Latvijas vietām. Viņi saņem finansējumu, individuālas konsultācijas un apmācības, taču atbalsta apmēru nosaka ne tikai paveiktie darbi — lielāks maksājums pienākas par daudzveidīgāku zālāju.

Kāpēc Eiropas Komisija izcēla Latvijas pieeju

Dabas aizsardzības pārvaldes projektā LatViaNature 2023. gadā sāka pārbaudīt Latvijā jaunu brīvprātīgas sadarbības modeli. Tā pamatā ir līgumiskas attiecības ar privāto zemju apsaimniekotājiem ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

Būtiskā atšķirība ir uz rezultātu orientēts atbalsts. Zemes īpašniekam tiek noteikts sasniedzamais dabas vērtību rezultāts, bet tā panākšanai tiek piedāvātas konsultācijas, apmācības un finansējums. Tādējādi programma vienlaikus pārbauda gan maksājumu principu, gan praktisku sadarbību starp apsaimniekotājiem un dabas ekspertiem.

“Lepojamies, ka daudzu dabas atjaunošanas un aizsardzības iniciatīvu vidū Eiropas Komisija izcēlusi LatViaNature pilotprogrammu ‘Ziedu pļavas’,” norāda LatViaNature vadītāja Ieva Saleniece. Viņa programmu raksturo kā inovatīvu brīvprātīgas sadarbības pieeju dabas aizsardzībai privātajās zemēs.

Kā bioloģiskā daudzveidība ietekmē maksājumu

“Ziedu pļavās” finansiālais atbalsts ir atkarīgs no ilggadīgajā zālājā sasniegtā rezultāta: jo lielāka bioloģiskā daudzveidība, jo lielāks maksājums. Tas nozīmē, ka uzmanība tiek pievērsta ne tikai tam, vai apsaimniekošanas darbs ir veikts, bet arī pļavas faktiskajam stāvoklim.

Dalībnieki katru gadu kopā ar Latvijas Universitātes un Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertiem veic zālāju monitoringu. Tajā skaita augu sugas un vērtē zālāja struktūru. Šie novērojumi ļauj noteikt sasniegto rezultātu un ar to saistīt atbalsta apmēru, savukārt konsultācijas un apmācības palīdz apsaimniekotājiem strādāt izvirzītā mērķa virzienā.

65 dalībnieki apsaimnieko 678 hektārus

Pilotprogrammā iesaistījušies 65 dalībnieki no visas Latvijas, kuri kopumā apsaimnieko 678 hektārus ilggadīgo zālāju. Izmēģinājums tādēļ nav piesaistīts vienam novadam vai vienai aizsargājamai teritorijai — modelis tiek pārbaudīts dažādās privātajās zemēs un atšķirīgu apsaimniekotāju praksē.

Programmas mērogs parāda, cik plaši pieeja tiek testēta, tomēr pats dalībnieku un hektāru skaits vēl neraksturo ekoloģisko ieguvumu. Publicētajā informācijā nav norādīts, par cik sugām vai kādā apjomā bioloģiskā daudzveidība visā programmas teritorijā jau pieaugusi. Arī Eiropas Komisijas atzinība apliecina modeļa ievērību un tā uzbūves potenciālu, nevis pati par sevi pierāda vienādu rezultātu visos 678 hektāros.

Gala rezultātus vērtēs 2026. gada beigās

Pilotprogramma turpināsies līdz 2026. gada beigām. Tad paredzēts sagatavot izvērtējumu un priekšlikumus, kā valsts līmenī pilnveidot motivējošos mehānismus privāto zemju īpašnieku efektīvākai iesaistei dabas vērtību saglabāšanā.

Eiropas Komisija Vides īstenošanas pārskatu regulāri sagatavo, lai pārraudzītu un veicinātu Eiropas Savienības vides likumu un politikas ieviešanu. Tas, vai “Ziedu pļavu” pieeju varēs izmantot plašāk, būs vērtējams pēc pilotprogrammas noslēguma un ikgadējā monitoringā uzkrāto rezultātu apkopošanas.

Avots: Latvian Nature Conservation Agency News